Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēst.

Atrasts vārdos (117):

Atrasts vārdu savienojumos (16):

Atrasts skaidrojumos (622):

nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
ievicot Apēst (kādu daudzumu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
ielocīt Apēst ar lielu ēstgribu.
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī esošo.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
saēst Apēst.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
sasēdēt Apsēsties (kur).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nomocīt Ar mokām apēst.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
novicot Ātri apēst.
ierīt Ātri ieēst.
izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
pucēt Ātri, daudz ēst.
vicot Ātri, kāri ēst.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
rīt Ātri, negausīgi ēst.
kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst).
cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
nočāpstināt Čāpstinot apēst (ko).
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
plēsējs Darītājs --> plēst.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
saēsties Daudz apēst (ko).
noēsties Daudz ēst (ko); izēsties.
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
pamielot Dot paēst, padzert; pacienāt.
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
filoģenēze Dzīvo organismu vēsturiskā attīstība.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
pieēst Ēdot vai dzerot ēst klāt (ko).
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
e-mails Elektroniskā pasta vēstule.
meils Elektroniskā pasta vēstule.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
(ēst) ar gardu muti ēst ar lielu apetīti.
ēst (ar) gariem zobiem ēst bez apetītes.
likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu.
našķēties Ēst našķus; ēst (kādu gardumu, kārumu).
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
ieturēt azaidu ēst.
štopēt (ko) iekšā ēst.
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
šķibīt Grauzt; ēst.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst.
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
ielaisties Iegulties, iesēsties.
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
izpiķēt Izstādīt (dēstus).
šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
krist Kāri, arī badīgi, sākt ēst (ko).
izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
klupt matos kauties, plēsties.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
kinovēsture Kinomākslas vēsture.
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
izplatīties Kļūt zināmam (piem., par ziņu, vēsti); kļūt bieži sastopamam.
uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
izknābāt Knābājot izēst, arī iztukšot.
ieknābāt Knābājot nedaudz ieēst.
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt; knābājot apēst.
noknābāt Knābjot noēst.
paknakšķināt Knakšķinot ieēst (ko).
klucītis Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
gremot Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko).
piekost Kožot pieēst (ko) klāt.
nokraukšķināt Kraukšķinot apēst, noēst (ko).
kulturoloģija Kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
piesiet dūšu labi, sātīgi paēst.
viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
nolaizīt Laizot apēst.
izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
pielaizīt Laizot pieēst (ko).
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
rijams Liela ēstgriba; apetīte.
ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanra darbs – dzejisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
piegāzties Ļoti piedzerties, arī pieēsties.
pieēsties līdz kaklam ļoti pieēsties.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
skrubināt Maziem kumosiem ēst.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
paplēst Mazliet atplēst.
paknakstīties Mazliet ieēst.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
ganīties Meklēt un ēst brīvā dabā augu barību (par dzīvniekiem).
šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
nav ko krimst nav ko ēst.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
ieēst Nedaudz apēst.
uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
aizēst Nedaudz ieēst.
aizkost Nedaudz ieēst.
noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
paknibināties Nedaudz, mazliet ieēst.
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
gavēt Neēst.
knābāt Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
ņergāties Negribīgi, bez apetītes ēst.
(ar) gariem zobiem Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
(ne) mutē neņemt nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
neņemt (ne) mutē nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
nosukāt Noēst (ko).
nolocīt Noēst (parasti ar lielu apetīti).
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
likt uz zoba nogaršot, ēst (ko).
likt pie mutes nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
likt pie lūpām nogaršot, sākt ēst vai dzert.
nogult Nogulties (2); nosēsties.
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
nenoēsties Nolieguma darb. --> noēsties.
iemesties Nomesties, nosēsties – par putniem.
nodīrāt Noplēst.
stērbele Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
aizsēsties Nosēsties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
uzmesties Nosēsties (par kā daļiņām).
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
nolaisties Nosēsties, nogulties; atlaisties.
ierakstīt vēstuli nosūtīt vēstuli, to pastā reģistrējot.
vēstures rats notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
vēstures ritenis notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
piesēsties Novietoties sēdus, apsēsties (pie kā, kam klāt).
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
attupties Novietoties tupus; atsēsties.
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
pabrokastot Paēst brokastis.
papusdienot Paēst pusdienas.
pavakariņot Paēst vakariņas.
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
piepildīt vēderu paēst, pieēsties.
pamieloties Paēst, uzcienāties (ar ko).
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
uzpildīties Paēst; remdēt izsalkumu, slāpes.
ieturēties Paēst.
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
diahronija Parādību secība to vēsturiskajā attīstībā.
pārrīties Pārēsties.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
privātvēstule Personiska vēstule, kas nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu.
pierīties Pieēst (ko) lielākā daudzumā; pieēsties.
pielikties Pieēsties, arī piedzerties.
piebāzt (pilnu) vēderu pieēsties.
pielikt pilnu vēderu pieēsties.
piestūķēt vēderu pieēsties.
pieēst Pieēsties.
pielocīties Pieēsties.
piestumties Pieēsties.
saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
akreditācija Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
nopūst Pūšot nodzēst.
vēsturiski salīdzināmā valodniecība radniecīgu valodu un dialektu vēstures pētniecība.
korespondēt Rakstīt vēstules, sūtīt ziņojumus.
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
šķīt Raut, plūkt, lai ēstu; ēst.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
enciklika Romas pāvesta vēstījums, apkārtraksts.
kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem.
epistulārs Saistīts ar vēstulēm, saraksti.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs, nozīmīgs.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
vēders burkšķ Saka, ja gribas ēst.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst rīklē saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iesprūst rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
sagremot Sakošļājot apēst.
aizkost Sākt ēst (ko), nokožot vienu vai dažus kumosus.
ķerties Sākt ēst, dzert (ko).
ielocīties Saliecoties iespraukties, iesēsties u. tml.
aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
sadīrāt Saplēst.
korespondence Sarakste, vēstuļu apmaiņa.
sasēst Sasēsties; spēt apsēsties (1).
novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
pušplēsts Savienojumos "ne pušplēsta vārda", "ne ar pušplēstu vārdu": neviena vārda, ne ar vienu vārdu.
sarakste Sazināšanās rakstveidā; rakstisku vēstu (vēstuļu, īsziņu u. tml.) kopums.
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
aizvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
sasist Sitot saplēst.
balāde Skaņdarbs ar traģiska vai fantastiska vēstījuma raksturu.
noslāpēt Slāpējot nodzēst.
noslīgt Slīgstot nosēsties, nogulties (kur, uz kā u. tml.).
bulīmija Slimīgi palielināta ēstgriba.
iezvelties Smagi atkrītot, iesēsties, iegulties (kur iekšā).
nozvelties Smagi, neveikli nosēsties, nogulties.
sasēdēt Spēt apsēsties, ietilpt (kur).
tikt galā ar ēdienu, dzērienu spēt visu apēst, izdzert.
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
nospiest Spiežot nodzēst.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem.
naratīvs Stāstošs, vēstošs.
pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
iemesties Strauji iekāpt, iesēsties, iegulties u. tml. (kur iekšā).
lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
cirst zobus strauji, ar sparu ēst.
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
iestrēbt Strebjot ieēst vai iedzert.
izstrēbt Strebjot izēst (ko šķidru), arī izdzert.
piestrēbt Strebjot pieēst vai piedzert klāt.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
izsūkāt Sūkājot izēst, apēst.
nosūkāt Sūkājot noēst.
spams Surogātpasts (internetā); mēstule.
nosūtīt Sūtot nogādāt (vēstuli, ziņu, sveicienu u. tml.).
manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
nošņakstināt Šņakstinot apēst.
šņakstināt Šņakstot ēst (ko).
izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts, vēstule), kas tiek sūtīts projām.
pasaulvēsturisks Tāds, kam ir liela nozīme pasaules vēsturē.
diahronisks Tāds, kas aplūko (piem., valodas parādības) vēsturiskajā attīstībā.
aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
izvēlīgs Tāds, kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, nepatikšanām; tāds, kas vēstī par nelaimi.
epistulārs Tāds, kas ir rakstīts vēstuļu formā.
memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
vilinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām).
kārdinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos, kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu u. tml.).
vienkāršs Tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli).
asiņains Tāds, kas vēstī smagu cīņu.
sīksts Tāds, ko (piem., cietības dēļ) ir grūti saplēst, salauzt u. tml.
ēdams Tāds, ko var ēst, lietot uzturā.
rijams Tāds, ko var ēst; ēdams.
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
tārpains Tāds, kurā ir tārpi, kāpuri; tārpu, kāpuru izēsts.
pirmlaiki Tāla senatne; aizvēsture.
sūtījums Tas (piem., vēstule, paka), ko sūta (1).
nesējs Tas, kas ir (kā) īstenotājs, realizētājs, arī paudējs, vēstītājs.
ziņnesis Tas, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņas; vēstnesis.
relikts Tas, kas vēl ir saglabājies no iepriekšējiem vēstures periodiem.
ēdams Tas, ko var ēst – pārtikas produkts, ēdiens.
ebreji Tauta, kas vēsturiski cēlusies no senebrejiem.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
stāstījuma teikums teikums, ar kuru kaut ko vēstī (dara zināmu, paskaidro).
vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
aiziet Tikt pavēstītam, kļūt zināmam; izplatīties (par ziņām, baumām, slavu u. tml.).
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
uzkost Uzēst (1); iekost (4).
baroties Uzņemt ēdienu; ēst (par cilvēkiem).
zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt; paziņot rakstiski (piem., vēstulē).
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu izcelšanos un vēsturisko attīstību.
etimoloģija Vārda izcelsmes un vēsturiskās attīstības skaidrojums.
nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
naratīvs Vēstījums, stāstījums.
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
vēstnieks Vēstnesis (1).
sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno dokumentam, sūtījumam.
atklāta vēstule vēstule, ko publicē presē.
grāmata Vēstule.
korespondence Vēstules, kā arī elektroniskā pasta, faksa un telegrāfa sūtījumi.
vēsturnieks Vēstures (3) speciālists.
senvēsture Vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
sfragistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
dzelzs laikmets vēstures periods pēc bronzas laikmeta, kad darba rīkus un ieročus sāka izgatavot no dzelzs.
jaunie laiki vēstures periods pēc viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni – vēsturisku personu.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
supīns Vēsturiskajā valodniecībā – viens no verbālsubstantīva veidiem.
mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
varoņopera Vēsturiski heroiskā opera.
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
sabiedriski ekonomiskā formācija viens no posmiem cilvēces attīstības vēsturē, kam raksturīgs noteikts ražošanas veids.
epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
ēstuve Vieta, kur var paēst.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) dzesētu, nodzēstu.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
nozelēt Zelējot nosūkāt, noēst.
ģeohronoloģija Zemes vēstures iedalīšana secīgos laika posmos (ērās, periodos, epohās).
tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
ģeoloģija Zinātne par Zemes uzbūvi un attīstības vēsturi.
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
orientālistika Zinātnes nozare par Austrumu tautu valodām, kultūru, vēsturi.
arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu.
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
historiogrāfija Zinātnes nozare, kurā pētī vēstures zinātnes attīstību.
kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pēta kultūras vēsturi.
ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
letonika Zinātņu nozares, kas pēta Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
eģiptoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Senās Ēģiptes vēsturi, kultūru, rakstību un arheoloģiskos pieminekļus.
mesidžs Ziņa, vēstījums; (daiļdarba) idejiskais saturs.
nozīst Zīžot nosūkt, noēst.
nozvanīt Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).

ēst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ēst

LLVV

ēst

MEV

êst