Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēst.

Atrasts vārdos (117):

Atrasts etimoloģijās (38):

Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
No viduslaiku latīņu narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs)
No latīņu epistula, epistola, grieķu epistolē 'vēstule'. (šķirklī epistulārs)
No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
Atvasinājums no ēst. (šķirklī ēsma)
No grieķu baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs)
19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
No grieķu epikos 'vēstījošs'. (šķirklī episks)
No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
No grieķu epikos 'vēstījošs', epos 'vēsts, ziņa'. (šķirklī epika)
No grieķu epos 'vārds, stāsts, vēstījums'. (šķirklī eposs)
No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
No latīņu euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs)
No grieķu phagein 'ēst' un kytos 'šūna'. (šķirklī fagocīti)
J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
No latīņu historia 'vēsture'. (šķirklī historisms)
Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
No grieķu makros un phagein 'ēst'. (šķirklī makrofāgi)
No grieķu monos un phagein 'ēst'. (šķirklī monofāgi)
No latīņu nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs)
No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
No grieķu orchēstra. (šķirklī orhestra)
No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
No poli- un grieķu phagos, phagein 'ēst'. (šķirklī polifāgs)
No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
No grieķu sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs)
No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
No grieķu monos un phagein 'ēst '. (šķirklī monofāgs)

Atrasts normatīvajos komentāros (2):

Atrasts vārdu savienojumos (88):

Atrasts skaidrojumos (200):

sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
ievicot Apēst (kādu daudzumu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
ielocīt Apēst ar lielu ēstgribu.
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī esošo.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
saēst Apēst.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
sasēdēt Apsēsties (kur).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nomocīt Ar mokām apēst.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
novicot Ātri apēst.
ierīt Ātri ieēst.
izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
pucēt Ātri, daudz ēst.
vicot Ātri, kāri ēst.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
rīt Ātri, negausīgi ēst.
kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst).
cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
nočāpstināt Čāpstinot apēst (ko).
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
plēsējs Darītājs --> plēst.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
saēsties Daudz apēst (ko).
noēsties Daudz ēst (ko); izēsties.
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
pamielot Dot paēst, padzert; pacienāt.
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
filoģenēze Dzīvo organismu vēsturiskā attīstība.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
pieēst Ēdot vai dzerot ēst klāt (ko).
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
e-mails Elektroniskā pasta vēstule.
meils Elektroniskā pasta vēstule.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
ķepēt ēst (ēdienu) negausīgi, lielā daudzumā.
strēbt ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
šmakstināt ēst (ko), radot šmakstus.
knibināties ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
knibināt ēst (lēni, pa mazām daļām).
uzēsties ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
leksēt ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
(ēst) ar gardu muti ēst ar lielu apetīti.
locīt ēst ar lielu apetīti.
žļurkstināt ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
ēst (ar) gariem zobiem ēst bez apetītes.
brokastot ēst brokastis.
likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
skeletēt ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu.
našķēties ēst našķus; ēst (kādu gardumu, kārumu).
pusdienot ēst pusdienas.
paēst ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
paēst ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
vakariņot ēst vakariņas.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
iestiprināties ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
cienāties ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos).
stiprināties ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
mieloties ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
baudīt ēst, dzert.
niekoties ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
laizīt ēst, ņemot barību ar mēli.
ieturēt ēst, paēst (maltīti).
tiesāt ēst, parasti ar lielu apetīti.
stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
stūķēt ēst, parasti negausīgi.
knābāt ēst, tverot ar knābi; drupināt ar knābi.
krimst ēst; grauzt (parasti ko cietu).
ieturēt azaidu ēst.
štopēt (ko) iekšā ēst.
ņammāt ēst.
paikot ēst.
štopēt ēst.
apetīte ēstgriba.
anoreksija ēstgribas trūkums.
uzkožamais ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
šķibīt Grauzt; ēst.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst.
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).

Atrasts piemēros (200):

pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
jūs "Nesen saņēmu Jūsu vēstuli."
piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
bezlapu Ābeles dēsta bezlapu stāvoklī.
adresēt Adresēt vēstuli redakcijai.
aizaudzēt Aizaudzēt pārplēsto ādu.
spička Aizdedzināt, nodzēst spičku.
aizēst Aizēsts maizes gabals.
hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
aizkaltēt Aizkaltēt puķu dēstus.
atplēst Aizķeroties atplēst kabatu.
aizlaist Aizlaist vēstuli.
aiznest Aiznest jauno vēsti.
aiznest Aiznest vēstuli uz pastu.
aizplēst Aizplēst bērzam mizu.
aizplēst Aizplēst pirkstam nagu.
aizrakstīt Aizrakstīt māsai vēstuli.
aizsēsties Aizsēsties aiz galda.
aizsēsties Aizsēsties citiem priekšā.
kaudze Aizsūtīt veselu kaudzi vēstuļu.
aizsūtīt Aizsūtīt vēstuli pa pastu.
pilns Aizvainojuma pilna vēstule.
aizvēsture Aizvēstures laiku cilvēku apmetnes.
aizvēsturisks Aizvēsturiskas darba metodes.
reptilis Aizvēsturiski, izmiruši reptiļi.
aizvēsturisks Aizvēsturisks apģērbs.
aizzīmogot Aizzīmogot oficiālu vēstuli.
akreditācija Akreditācijas vēstule.
vēstniecība Akustiskā koncertzāle – Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
pirmiedzīvotāji Amerikas pirmiedzīvotāju vēsture.
anonīms Anonīms vēstule.
kinovēsture Apcerējumi par kinovēsturi.
apdēstīt Apdēstīt dārzu ar sakņaugiem.
apdrošināt Apdrošināt vēstuli.
apdzēst Apdzēst mīlestību, naidu.
apdzēst Apdzēst ugunsgrēku.
taukmaize Apēst brokastu taukmaizi.
porcija Apēst divas saldējuma porcijas.
atdot Apēst gaļu un atdot sunim kaulu.
krēmšnite Apēst kādu krēmšniti un iedzert kafiju.
kupāti Apēst kupātu porciju restorānā.
līdzdots Apēst līdzdotās sviestmaizes.
krikums Apēst sieru līdz pēdējam krikumam.
apēst Apēst sviestmaizi.
trīs Apēst trīs ābolus.
kūka Apēst vienu kūku.
apēst Apēst visu, kas uzlikts uz šķīvja.
saspriesties Apēstais ēdiens saspriedās kuņģī.
aplēst Aplēst mājas vērtību.
viesuļvētra Aplēst viesuļvētras radītos zaudējumus.
apsēst Apsēst pili.
apsēstība Apsēstība ar sportu.
izpīt Apsēsties ar lentēm izpītā krēslā.
blakām Apsēsties blakām.
apsēsties Apsēsties blakus draugam.
brīvs Apsēsties brīvajā vietā.
citur Apsēsties citur.
dziļš Apsēsties dziļā atpūtas krēslā.
ežmala Apsēsties ežmalā.
attāls Apsēsties gabalu attālāk.
kājgalis Apsēsties kājgalī.
atpūsties Apsēsties lauka malā atpūsties.
atelpot Apsēsties lauka malā un atelpot.
ēna Apsēsties ozola ēnā.
nomaļš Apsēsties parkā uz nomaļa soliņa.
patāls Apsēsties patālāk.
galds Apsēsties pie galda.
apsēsties Apsēsties pie kamīna.
klavieres Apsēsties pie klavierēm.
rezervēts Apsēsties restorānā pie rezervētā galdiņa.
sētsmala Apsēsties sētsmalā.
tuvu Apsēsties tuvāk televizoram.
papūtināt Apsēsties un papūtināt kājas.
beņķis Apsēsties uz beņķa.
celms Apsēsties uz celma.
apsēsties Apsēsties uz krēsla, uz dīvāna.
uz Apsēsties uz krēsla.
ķeblis Apsēsties uz ķebļa.
kreiss Apsēsties uz sola kreisajā pusē.
kāpslis Apsēsties uz šofera kabīnes kāpšļa.
tuvs Apsēsties uz tuvākā soliņa.
uzelpot Apsēsties uzelpot.
zemē Apsēsties zemē.
apskaužams Apskaužami laba ēstgriba.
apšņurkāt Apšņurkāta vēstulīte.
aptēst Aptēst baļķi.
aptēst Aptēst mietu ar cirvi.
apziņot Apziņot visiem jauno vēsti.
piedēstīt Ar ābelēm piedēstīts kāds hektārs zemes.
notēst Ar cirvi notēst baļķiem mizu.
ar Ar darbiem viņš bija aizmirsis nosūtīt vēstuli.
pavēstīt Ar pirmo kliedzienu mazulis pavēsta par savu ierašanos pasaulē.
antivakseris Ar sazvērestības teorijām apsēsts antivakseris.
rāviens Ar spēcīgu rāvienu pārplēst audeklu pušu.
uzskrīpāt Ar violetu zīmuli uzskrīpāta vēstule.
kultūrvēsturnieks Arheologs un kultūrvēsturnieks.
aizvēsturisks Arheoloģiskajos izrakumos atrasti aizvēsturiski priekšmeti.
pārvērtēt Arheoloģiskie izrakumi likuši pārvērtēt civilizācijas aizvēsturi.
arhitektūra Arhitektūras vēsture.
armēņi Armēņu vēsture, literatūra.
pārstrādāties Ārsts iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties.
zināt Ārsts zina pacienta slimības vēsturi.
ASV ASV vēstniecība.
apsēstība Atbrīvoties no ļaunās apsēstības.
sirdēsti Atbrīvoties no sirdsēstiem.
gadskaitlis Atcerēties vēsturisko notikumu gadskaitļus.
atdot Atdot vēstuli adresātam.
atēsties Atēsties medu, saldumus.
at- Atēsties.
atgādāt Atgādāt vēstuli, grāmatas.
atgādināt Atgādināt, lai iemet vēstuli.
atgriezt Atgriezt vēstuli.
atiet Atiet malā un apsēsties.
atkal Atkal un atkal pārlasīt vēstuli.
nonākt Atklātībā nonāk ziņa, vēsts.
atlaist Atlaist vēstuli.
melnsvārcis Atlidojuši melnsvārči – pirmie pavasara vēstneši.
atlocīt Atlocīt vēstuli, avīzi.
atplēst Atplēst aploksni.
ielauzties Atplēst dēļus un ielauzties noliktavā.
atplēst Atplēst gabaliņu no kaltētas zivs.
atplēst Atplēst iesaiņojumu.
klape Atplēst kabatai klapi.
atplēst Atplēst kurpei zoli.
kuvērs Atplēst kuvēru.
atplēst Atplēst tāss gabalu iekuram.
at- Atplēst.
ēstuve Ātrā ēstuve.
atrakstīt Atrakstīt vēstuli.
prombūtne Atrasties bezvēsts prombūtnē.
paēst Ātri paēst.
atsaukt Atsaukt no Latvijas vēstnieku.
atsēsties Atsēsties pie galda.
atsēsties Atsēsties tikai uz brīdi.
atsēsties Atsēsties uz sola.
atsēsties Atsēsties, lai atpūstos.
atsist Atsist mēteli un apsēsties.
pirmsnāves Atstāt pirmsnāves vēstuli.
pusēsts Atstāt pusdienas pusēstas.
atsūtīt Atsūtīt vēstuli, paku.
atsvaidzināt Atsvaidzināt savas Latvijas vēstures zināšanas.
atvērt Atvērt vēstuli.
vēsture Augu sugu attīstības vēsture.
satīra Auseklis ir sarakstījis satīru dzejā "Vēstule iz Cēsīm".
uzdzirkstīt Autora vēstījumā uzdzirkstī humors.
atkāpe Autoram raksturīgas garas vēsturiskas atkāpes.
avīžniecība Avīžniecības vēsture.
badīgs Badīgi ēst.
novadpētnieks Baltijas vēsturnieks un novadpētnieks Johans Kristofs Broce.
senvēsture Baltu tautu senvēsture.
bēdas Bēdu vēsts, ziņa.
piesēsties Beidzot piesēdos un uzrakstīju vēstuli.
beigt Beigt rakstīt vēstuli.
gribēties Bērnam gribas ēst.
gribēt Bērns grib ēst.
aprauties Bērns iesāka ēst, tad aprāvās.
pielūgt Bērns nebija pielūdzams apēst kaut karotīti ēdiena.
saniķoties Bērns saniķojas un negrib ēst.
nosēsties Bet mīla ir atvērta plauksta, kurā taurenis nosēsties var..
bezvēsts Bezvēsts pazudušais.
bezvēsts Bezvēsts prombūtnē esošais.
literatūrvēsturnieks Bibliogrāfs un literatūrvēsturnieks Kārlis Egle.
savākt Bibliotēkā savākts plašs vēstures materiālu klāsts.
bikls Bikli apsēsties uz krēsla maliņas.
simpozijs Bioloģijas, vēstures simpozijs.
bistro Bistro var ātri paēst garšīgas pusdienas.
bombardēt Bombardēt redakciju ar vēstulēm.
vēsture Brīvības cīņu vēsture.
sieriņš Brokastīs ēst biezpiena sieriņus.
stingrs Brokastīs man patīk ieēst ko stingrāku – omleti vai pankūkas.
nenoēsties Bumbieri tik sulīgi, ka nenoēsties.
vēstnesis Būt par kādu sabiedrisku pārmaiņu vēstnešiem.
slinks Būt slinkai vēstuļu rakstītājai.
krustceles Būt vēstures krustcelēs.
pieplēst Censties pieplēst vēl kaut ko klāt.
pārēsties Cenšos nepārēsties un vingrot.
sagrozīt Centieni sagrozīt vēsturisko īstenību.
cilāt Cilāt vecas vēstules.
kultūra Cilvēces kultūras vēsture.
pirmvēsture Cilvēces pirmvēsture.
priekšvēsture Cilvēces priekšvēsture.
vēsture Cilvēces vēsture ir pilna karu un pilna nāves..
cilvēce Cilvēces vēsture.
cūcīgs Cūcīgi ēst.
cukīni Cukīni dēsti.
kalendārs Dabas un vēstures kalendārs.
dialektika Dabas, vēstures dialektika.
paēsties Dabūsim paēsties medu.
dabūt Dabūt apsveikumu, vēstuli.
kultūrvēsturisks Darbs ar kultūrvēsturisku nozīmi.
dēsts Dārzeņu, puķu dēsts.
daudz Daudz ēst, dzert.
historisms Daudzi historismi ir kļuvuši par vēstures terminiem.
ēstuve Dažādas ēstuves.
ieaugties Dēsti jau labi ieaugušies.

ēst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV