Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nogult
nogult [nùogult] -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu intransitīvs, darbības vārds
1.Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
PiemēriKrāšņie, smagie ziedi nogulst uz zemes.
1.1.Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
PiemēriGrāmata nogūla plauktā.
1.2.pārnestā nozīmē Saglabāties.
PiemēriRedzētais nogulst atmiņā.
2.formā: trešā persona Nogulties2; nosēsties.
PiemēriUz kokiem nogulst lielceļa putekļi.
2.1.Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
PiemēriPār pļavām nogulst miglas vāli.