nogult
nogult [nùogul̃t] -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu darbības vārds; intransitīvs
1.Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
PiemēriKrāšņie, smagie ziedi nogulst uz zemes.
- Krāšņie, smagie ziedi nogulst uz zemes.
- Uz aptiekas stiklotās letes nogulst desmitiem recepšu.
- Liekas – viss pasaules smagums nogūlis uz viņas pleciem.
1.1.Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
PiemēriGrāmata nogūla plauktā.
- Grāmata nogūla plauktā.
- Prece nogūlusi noliktavā.
1.2.pārnestā nozīmē Saglabāties.
PiemēriRedzētais nogulst atmiņā.
- Redzētais nogulst atmiņā.
- Es skatos spogulī. Tu skaties spogulī. Ir nogurums un spraigums sejās nogūlis.
2.formā: trešā persona Nogulties2; nosēsties.
PiemēriUz kokiem nogulst lielceļa putekļi.
- Uz kokiem nogulst lielceļa putekļi.
- Uz namu jumtiem nogūla pirmais sniegs.
2.1.Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
PiemēriPār pļavām nogulst miglas vāli.
- Pār pļavām nogulst miglas vāli.
- Pār pilsētu bija nogūluši smagi mākoņi.
- pārnestā nozīmē Pār zemi nogūla nakts.