nogulties
nogulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
PiemēriNogulties gultā.
Stabili vārdu savienojumi(No)gulties slimības gultā.
1.1.Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriUz pleca nogulstas tēva roka.
2.formā: trešā persona Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSniegs nogūlies uz namu jumtiem.
2.1.Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
PiemēriPār ezeru nogūlusies bieza migla.
2.2.pārnestā nozīmē Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
PiemēriPār zemi nogūlies baigs klusums.