noglabāt
noglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
PiemēriNoglabāt naudu drošā vietā.
- Noglabāt naudu drošā vietā.
- Noglabāt atslēgas atvilktnē.
- Noglabāt dokumentus tā, ka nevar atrast.
2.Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
PiemēriNoglabāt skumjas dziļi sirdī.
- Noglabāt skumjas dziļi sirdī.
- Viss pārdzīvotais noglabāts atmiņā.