nogāzt
nogāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
PiemēriNogāzt elektrības stabu.
2.Nogrūst lejā, zemē.
PiemēriNogāzt vāzi no skapjaugšas.
2.1.Notriekt (lidaparātu).
PiemēriNogāzt lidmašīnu.
3.Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
PiemēriNogāzt granti uz ceļa.
3.1.intransitīvs Spēcīgi nolīt.
PiemēriNogāza pērkona lietus.
4.Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
PiemēriNogāzt valdību.
5.Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās).
PiemēriNogāzt alni.
6.sarunvaloda Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
PiemēriGripa nogāzusi daudz cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiNogāzt podu. Nogāzt podus.