noglabāt
noglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
PiemēriNoglabāt naudu drošā vietā.
2.Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
PiemēriNoglabāt skumjas dziļi sirdī.