nogulties
nogulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
PiemēriNogulties gultā.
- Nogulties gultā.
- Nogulties uz grīdas.
- Nogulties pludmales smiltīs, zālītē.
- Nogulties ēnā.
- Nogulties uz muguras, vēdera, sāniem.
- Suns nogulstas blakus saimniekam.
Stabili vārdu savienojumi(No)gulties slimības gultā.
- (No)gulties slimības gultā — saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
1.1.Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriUz pleca nogulstas tēva roka.
- Uz pleca nogulstas tēva roka.
2.formā: trešā persona Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSniegs nogūlies uz namu jumtiem.
- Sniegs nogūlies uz namu jumtiem.
- Viscaur nogūlušies putekļi.
- pārnestā nozīmē Atmiņas bija nogūlušās dziļi sirdī.
2.1.Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
PiemēriPār ezeru nogūlusies bieza migla.
- Pār ezeru nogūlusies bieza migla.
- Liels mākonis nogūlies pār pilsētu.
2.2.pārnestā nozīmē Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
PiemēriPār zemi nogūlies baigs klusums.
- Pār zemi nogūlies baigs klusums.
- Nakts nogūlusies pār pilsētu.