iebarot
iebarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
PiemēriMēģināt iebarot niknu suni.
- Mēģināt iebarot niknu suni.
1.1.Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
PiemēriIebarot raudas ar vārītām grūbām.
- Iebarot raudas ar vārītām grūbām.
- Makšķerēt iebarotā vietā.
1.2.Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
PiemēriViņas vīrs esot iebarots.
- Viņas vīrs esot iebarots.
2.Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
PiemēriNo rīta iebarot zirgus.
- No rīta iebarot zirgus.
- Labi iebarot sivēnus.