uzknābāt
uzknābāt 3. pers. -ā, pag. -āja darbības vārds; transitīvs
1.Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
PiemēriUzknābāt sēkliņas no sniega.
- Uzknābāt sēkliņas no sniega.
- Zvirbuļi uzknābā nobirušās drupačas.
- Vistas uzknābā graudus.
1.1.Ieknābāt1.
PiemēriIzkārto speķi labprāt uzknābā zīlītes un dzeņi.
- Izkārto speķi labprāt uzknābā zīlītes un dzeņi.