Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzkliegt
uzkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu darbības vārds; transitīvs
1.Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
PiemēriUzkliegt, lai iet prom. "Ej mājās!" viņš uzkliedz sunim.
  • Uzkliegt, lai iet prom. "Ej mājās!" viņš uzkliedz sunim.
  • intransitīvs Dusmīgi uzkliegt kādam.
2.Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriUzkliegt mājiniekus no miega.
  • Uzkliegt mājiniekus no miega.