uzkliegt
uzkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu darbības vārds; transitīvs
1.Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
PiemēriUzkliegt, lai iet prom. "Ej mājās!" viņš uzkliedz sunim.
2.Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriUzkliegt mājiniekus no miega.