uzklaudzināt
uzklaudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.intransitīvs Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
PiemēriUzklaudzināt pa durvīm.
- Uzklaudzināt pa durvīm.
- Makšķeres svariņš uzklaudzina pa grunti.
- Dzinējs vēl pāris reizes uzklaudzina.
2.transitīvs Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriUzklaudzināt gulētājus no miega.
- Uzklaudzināt gulētājus no miega.