uzklupt
uzklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu intransitīvs, darbības vārds
1.sarunvaloda Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
PiemēriŽurnālistam uzklupa nezināmi uzbrucēji.
1.1.pārnestā nozīmē Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
PiemēriMinistram sēdē uzklupa opozīcijas deputāti.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
PiemēriSkandālā iesaistītajam uzklūp reportieri.
1.3.pārnestā nozīmē Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
PiemēriMežā tumsa uzklūp ātri.
1.4.pārnestā nozīmē Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
Piemēri..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
2.formā: trešā persona Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
PiemēriPastniecei uzklupa suns.
3.sarunvaloda Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
PiemēriUzklupt uz galda atstātajam ēdienam.