sēdināt
sēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSēdināt ciemiņus pie galda.
- Sēdināt ciemiņus pie galda.
- Sēdināt jubilāru goda vietā.
- Sēdināt bērnu klēpī.
- Sēdināt zīdaini uz podiņa.
Stabili vārdu savienojumiSēdināt uz apsūdzēto sola.
- Sēdināt uz apsūdzēto sola — sākt tiesvedību pret kādu.
2.Ievietot ieslodzījuma vietā.
PiemēriSēdināt cietumā.
- Sēdināt cietumā.
- Sēdināt aiz restēm.