sēdeklis
sēdeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
PiemēriMīksts, polsterēts sēdeklis.
- Mīksts, polsterēts sēdeklis.
- Sēdekļu pārvalki.
- Velosipēda sēdeklis.
- Automašīnas priekšējie, pakaļējie sēdekļi.
Stabili vārdu savienojumiBērnu sēdeklis.
- Bērnu sēdeklis — īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
2.Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
PiemēriJaunā bīskapa sēdeklis atrodas Cēsīs.
- Jaunā bīskapa sēdeklis atrodas Cēsīs.