sēdēt
sēdēt sēžu, sēdi, sēž, arī sēdu [sȩ̂du], sēdi, sēd [sȩ̂d], pag. sēdēju darbības vārds; intransitīvs
1.Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
PiemēriSēdēt uz krēsla.
- Sēdēt uz krēsla.
- Sēdēt pie galda.
- Sēdēt automašīnā.
- Zēns sēž mātei klēpī.
- Man blakus sēdēja glīta meitene.
- Puslokā ap mani sēdēja vairāki jaunieši.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt uz apsūdzēto sola.
- Sēdēt uz apsūdzēto sola — tikt tiesātam.
1.1.Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
PiemēriPutns sēž kokā.
- Putns sēž kokā.
- Stārķis sēž ligzdā.
- Baloži sēž uz palodzes.
- Uz loga sēž muša.
2.Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
PiemēriSēdēt pie datora.
- Sēdēt pie datora.
- Sēdēt pie stūres.
- Zemledus makšķernieks sēž uz ezera.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt internetā. Sēdēt pie grāmatām.
- Sēdēt internetā — ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
- Sēdēt pie grāmatām — mācīties.
3.Atrasties (kur), būt (kur).
PiemēriSēdēt mājās.
- Sēdēt mājās.
- Nav labi tik skaistā laikā sēdēt istabā.
3.1.Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt bez darba. Sēdēt bez maizes.
- Sēdēt bez darba — būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- Sēdēt bez maizes — būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
- Sēdēt bez naudas — būt bez iztikas līdzekļiem.
- Sēdēt malā — neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
- Sēdēt uz diētas — sarunvaloda ievērot diētu.
- Sēdēt uz narkotikām — sarunvaloda būt narkotiku atkarībā.
3.2.Strādāt (kur), ieņemt kādu amatu, pildīt (kādus) pienākumus.
PiemēriSēdēt komisijā.
- Sēdēt komisijā.
- Sēdēt valdībā.
- Sēdēt direktora krēslā.
4.Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
PiemēriSēdēt cietumā.
- Sēdēt cietumā.
- Sēdēt aiz restēm.
- Vīrietis sēž jau trešo reizi, atkal par zādzību.
5.formā: trešā persona Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
PiemēriKostīms labi sēž uz auguma.
- Kostīms labi sēž uz auguma.
5.1.Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
PiemēriSirdī sēž sāpes.
- Sirdī sēž sāpes.
- Manī sēž aizvainojums.
- Iekšā sēž tāda nepatīkama sajūta.
- Galvā sēž kāda uzmācīga doma.
Stabili vārdu savienojumiMīksta sēdēšana. Palikt sēdot. Sēdēt (kādam) uz kakla. Sēdēt aizkrāsnē. Sēdēt asinīs.
- Mīksta sēdēšana — saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
- Palikt sēdot idioma — palikt neprecētai.
- Sēdēt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- Sēdēt aizkrāsnē idioma — būt kūtram, pasīvam.
- Sēdēt asinīs idioma — būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- Sēdēt augstā krēslā idioma — būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
- Sēdēt kaulos idioma — būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- Sēdēt pie glāzītes idioma — dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
- Sēdēt pie viena galda idioma — būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
- Sēdēt uz ausīm idioma — 1. Nedzirdēt, nesaklausīt.2. Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- Sēdēt uz savas mantas idioma — sarunvaloda saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
- Šēž kā ķipis idioma — saka, ja kāds lepni, pašapzinīgi sēž un nepieceļas.
- Zāģēt zaru, uz kura pats sēž idioma — kaitēt pašam sev.