Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apslāpēt
apslāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
PiemēriApslāpēt uguni.
  • Apslāpēt uguni.
  • Apslāpēt kūlu pārņēmušās liesmas.
1.1.formā: trešā persona Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
PiemēriJaunie logi labi apslāpēja ielas trokšņus.
  • Jaunie logi labi apslāpēja ielas trokšņus.
  • Vārdus apslāpēja motora troksnis.
2.Apvaldīt; arī apspiest.
PiemēriApslāpēt dusmas, naidu.
  • Apslāpēt dusmas, naidu.
  • Apslāpēt savas jūtas.
  • Apslāpēt preses brīvību.