šņakāt sarunvaloda
šņakāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriCūku saime zem ozoliem šņakā zīles.
- Cūku saime zem ozoliem šņakā zīles.
- Šņakāt iekšā kāpostus, ka prieks skatīties.