Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satupt
satupt parasti dsk. pers. vai vsk. 3. pers. -tupst, pag. -tupa darbības vārds; intransitīvs
1.Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties1; satupties.
PiemēriSatupām pļavā uz segas.
  • Satupām pļavā uz segas.
  • Ģimene satupa viesistabā pie televizora.
  • Uz sola satupa meiteņu bariņš.
  • Lielajās šūpolēs var satupt pat astoņi bērni.
1.1.Tikt novietotam (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriPlauktos satupušas grāmatas un rotaļlietas.
  • Plauktos satupušas grāmatas un rotaļlietas.
  • Ceļojumu suvenīri satupuši uz kamīna dzegas.
1.2.Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
PiemēriVistas satupušas laktās.
  • Vistas satupušas laktās.
  • Putni satupuši zaros.