stērbele
stērbele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
PiemēriBērns ieķēries mammas svārku stērbelē.
2.Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
PiemēriKārts galā piesietās auduma stērbeles plandās vējā.