izkauties
izkauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos darbības vārds; atgriezenisks
Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
PiemēriIzkauties ar paralēlklases zēniem.
- Izkauties ar paralēlklases zēniem.
- Puikas savā starpā izkāvās.
- Dažreiz kāzinieki savā starpā izkaujas.
- Lapsu tēviņi dažkārt trokšņaini izkaujas.