izkaukt
izkaukt -kaucu, -kauc, -kauca, pag. -kaucu transitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Kaucot radīt (stieptas skaņas).
PiemēriTālu mežā vilks izkauca garus kaucienus.
2.sarunvaloda Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
PiemēriIzkaukt dažas brīvdienas.