Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izkaukties
izkaukties -kaucas, -kaucies, -kaucas, pag. -kaucos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
PiemēriSuns izkaucās un iegāja būdā.
2.sarunvaloda Izraudāties.
PiemēriTā gribējās par pāridarījumu izkaukties.