vēsturisks
vēsturisks [vȩ̀sturisks] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vēsturiska [vȩ̀sturiska] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vēsturiski [vȩ̀sturiski] apstākļa vārds
vēsturiskums [vȩ̀sturiskùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
PiemēriVēsturiska dzīvnieku suga.
- Vēsturiska dzīvnieku suga.
- Vēsturiskas izcelsmes augs.
2.Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs, nozīmīgs.
PiemēriVēsturisks notikums.
- Vēsturisks notikums.
- Vēsturisks datums, fakts.
- Vēsturiska celtne.
- Tautas vēsturiskā atmiņa.
- Vēsturiski izteicieni.
- Vēsturiski veidojies sabiedrības uzskats.
Stabili vārdu savienojumiVēsturiska personība.
- Vēsturiska personība — personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
3.Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
PiemēriVēsturisks pētījums.
- Vēsturisks pētījums.
- Vēsturiskā ģeoloģija.
Stabili vārdu savienojumiVēsturiskais materiālisms.
- Vēsturiskais materiālisms — teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
- Vēsturiskā valodniecība — valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
- Vēsturiski salīdzināmā valodniecība — radniecīgu valodu un dialektu vēstures pētniecība.