Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vēstule
vēstule [vȩ̀stule] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
PiemēriPrivāta vēstule.
  • Privāta vēstule.
  • Oficiāla vēstule.
  • Rakstīt vēstuli draugam.
  • Ielikt vēstuli aploksnē.
  • Saņemt ierakstītu vēstuli.
Stabili vārdu savienojumiAtklāta vēstule. Vēstuļu draugs.
  • Atklāta vēstule vēstule, ko publicē presē.
  • Vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
Stabili vārdu savienojumiIerakstīt vēstuli. Motivācijas vēstule.
Cilme:Ata Kronvalda darināts jaunvārds.