vēstule
vēstule [vȩ̀stule] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
PiemēriPrivāta vēstule.
- Privāta vēstule.
- Oficiāla vēstule.
- Rakstīt vēstuli draugam.
- Ielikt vēstuli aploksnē.
- Saņemt ierakstītu vēstuli.
Stabili vārdu savienojumiAtklāta vēstule. Vēstuļu draugs.
- Atklāta vēstule — vēstule, ko publicē presē.
- Vēstuļu draugs — cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
Stabili vārdu savienojumiIerakstīt vēstuli. Motivācijas vēstule.
- Ierakstīt vēstuli — nosūtīt vēstuli, to pastā reģistrējot.
- Motivācijas vēstule — dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
Cilme:Ata Kronvalda darināts jaunvārds.