vēsture
vēsture [vȩ̀sture] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
PiemēriZemes ģeoloģiskā vēsture.
2.Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
PiemēriLatviešu tautas kultūras attīstības vēsture.
2.1.Pagātne1; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
PiemēriTraģiskais nelaimes gadījums jau ir vēsture.
3.Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriViduslaiku vēsture.
Stabili vārdu savienojumiAizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē. Apturēt vēstures ratu. Ieiet vēsturē.
Cilme:Ata Kronvalda darināts jaunvārds.