Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mūrītis
mūrītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → mūris.
2.Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
PiemēriSilts mūrītis.