murgot
murgot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
murgojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
PiemēriSlimnieks pēc operācijas murgoja.
1.1.Redzēt mokošus, nomācošus sapņus; runāt miegā.
PiemēriMurgot sapņos.
2.sarunvaloda Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
PiemēriMurgot par nereālām lietām.