murgi
murgi lietvārds; vīriešu dzimte
murgs lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Mokoši, nomācoši sapņi.
PiemēriRedzēt murgus.
- Redzēt murgus.
- Viņu naktīs mocīja murgi.
1.1.Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
PiemēriSlimniekam sākās murgi.
- Slimniekam sākās murgi.
- Dzēruma murgi.
2.formā: vienskaitlis Tas, kas ir līdzīgs mokošam, bezjēdzīgam, nesakarīgam sapnim.
PiemēriDzīve bija pārvērtusies par murgu.
- Dzīve bija pārvērtusies par murgu.
- Tikt ārā no šī murga.
- ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
2.1.sarunvaloda Bezjēdzība, absurds.
PiemēriTas ir pilnīgs murgs.
- Tas ir pilnīgs murgs.
- Kaut kāds murgs.
3.formā: daudzskaitlis; joma: medicīna Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
PiemēriPsihozes murgi.
- Psihozes murgi.
- Lielummānijas murgi.