Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
murkšķēt sarunvaloda
murkšķēt murkšķu, murkšķi, murkšķ, pag. murkšķēju darbības vārds; transitīvs
Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
PiemēriMurkšķēt kaut ko nesakarīgu.
  • Murkšķēt kaut ko nesakarīgu.
  • Murkšķēt visādas muļķības.
  • Ko tu tur murkšķi!