murmulēt sarunvaloda
murmulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Murmināt.
PiemēriMurmulēt kaut ko nesaprotamu.
- Murmulēt kaut ko nesaprotamu.
- intransitīvs Stacijā skaļrunis itin kā ziņo par vilciena pienākšanu, bet nesaprotu ne vārda. Tāpat murmulē skaļruņi vagonos.