mūrnieks
mūrnieks lietvārds; vīriešu dzimte
mūrniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
PiemēriMūrnieka darba rīki.
- Mūrnieka darba rīki.
- Strādāt par mūrnieku.
Stabili vārdu savienojumiKā mūrnieks.
- Kā mūrnieks sarunvaloda — saka par netīru, notraipījušos cilvēku.