noknābāt
noknābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Knābjot noēst.
PiemēriStrazdi noknābājuši visus ķiršus.
2.Knābājot nonāvēt.
PiemēriVārnas var noknābāt mazos putniņus.
2.1.pārnestā nozīmē Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
PiemēriTas jau ir ierasti, ka citādos noknābā.