noklust
noklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
PiemēriBērns pabļaustījās un noklusa.
- Bērns pabļaustījās un noklusa.
- Pret vakaru putni noklusa.
1.1.formā: trešā persona Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriAutomašīnas motors noklusa.
- Automašīnas motors noklusa.
1.2.formā: trešā persona Pārstāt skanēt, izbeigties.
PiemēriMūzika noklusa.
- Mūzika noklusa.
- Noklust dziesma, skaņas.
- Noklusa suņa riešana.
- Noklusušas jautrās čalas.
- Noklusuši gājēju soļi.
2.formā: trešā persona Norimt.
PiemēriVakarpusē vējš noklust.
- Vakarpusē vējš noklust.
- Vētra noklusa pēc dažām stundām.
2.1.Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriBaiļu sajūta noklusa.
- Baiļu sajūta noklusa.
- Sāpes pakrūtē pamazām noklusa.
3.formā: trešā persona Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
PiemēriRunas, valodas noklusa.
- Runas, valodas noklusa.
- Skandāls noklusa.
- Protesti drīz noklusa.
- Beigās viss noklusa, krimināllietas nebija.
- Konflikts brīžiem noklusa, brīžiem uzliesmoja no jauna.