noklust
noklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu intransitīvs, darbības vārds
1.Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
PiemēriBērns pabļaustījās un noklusa.
1.1.formā: trešā persona Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriAutomašīnas motors noklusa.
1.2.formā: trešā persona Pārstāt skanēt, izbeigties.
PiemēriMūzika noklusa.
2.formā: trešā persona Norimt.
PiemēriVakarpusē vējš noklust.
2.1.Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriBaiļu sajūta noklusa.
3.formā: trešā persona Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
PiemēriRunas, valodas noklusa.