Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokļūt
nokļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu darbības vārds; intransitīvs
1.Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
PiemēriNokļūt pilsētā ar vilcienu.
  • Nokļūt pilsētā ar vilcienu.
  • Iziet cauri kāpām un nokļūt pie jūras.
  • Līdz viesnīcai varēja nokļūt ar autobusu.
1.1.Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
PiemēriNokļūt svešā pilsētā.
  • Nokļūt svešā pilsētā.
  • Nokļūt ārzemēs.
1.2.Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
PiemēriNokļūt pie slimnieka.
  • Nokļūt pie slimnieka.
  • Pabūt dzimtajā pusē un nokļūt pie radiem.
1.3.Nonākt (kur) – par priekšmetiem, vielām u. tml.
PiemēriLīme nokļuvusi uz apģērba.
  • Līme nokļuvusi uz apģērba.
2.Nonākt (kādā vietā, kādos apstākļos).
PiemēriNokļūt slimnīcā.
  • Nokļūt slimnīcā.
  • Nokļūt gūstā.
  • Nokļūt labā kolektīvā.
  • Dzīvnieks nokļuvis savās jaunajās mājās.
Stabili vārdu savienojumiNokļūt galā. Nokļūt uz skatuves.
2.1.Nonākt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos).
PiemēriNokļūt nelaimē, grūtībās.
  • Nokļūt nelaimē, grūtībās.
  • Nokļūt finanšu krīzē.
  • Nokļuvis briesmās, nekaunies saukt palīgā.
Stabili vārdu savienojumiNokļūt (kāda) nagos. Nokļūt (kāda) rokās. Nokļūt (kāda) zobos. Nokļūt aiz restēm.