aprīt
aprīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju darbības vārds; transitīvs
1.Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns aprija gaļas gabalu.
- Suns aprija gaļas gabalu.
- Kaķis aprij pamesto zivi.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
PiemēriAprīt visus pīrāgus.
- Aprīt visus pīrāgus.
1.2.pārnestā nozīmē Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
PiemēriAprīt vienu grāmatu pēc otras.
- Aprīt vienu grāmatu pēc otras.
- Aprīt katru vārdu.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
PiemēriUguns liesmas aprija namu pēc nama.
- Uguns liesmas aprija namu pēc nama.
- Daudzus bija aprijusi jūras dzelme.
2.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
PiemēriIenākumu lielāko daļu aprij nodokļi.
- Ienākumu lielāko daļu aprij nodokļi.
- Daudz laika aprija sīkie mājas darbi.
2.2.pārnestā nozīmē Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
PiemēriTumsa un migla aprija gājēju siluetus.
- Tumsa un migla aprija gājēju siluetus.
- Izteiktos vārdus pa pusei aprija skaļais troksnis.
Stabili vārdu savienojumiAprīt bez sāls. Aprīt vai ar acīm.
- Aprīt bez sāls idioma — sarunvaloda izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- Aprīt vai ar acīm sarunvaloda — 1. Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.2. Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.