aprobežot
aprobežot [aprùobežuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
aprobežojums vīriešu dzimte, lietvārds
Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
PiemēriAprobežot rīcības brīvību, tiesības.