aproce
aproce [aprùoce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
PiemēriPiedurknes ar aprocēm.
- Piedurknes ar aprocēm.
- Izgludināt virskrekla aproces.
- Aproču pogas.
2.Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
PiemēriSudraba aproce.
- Sudraba aproce.
- Aplikt ap roku dzintara aproci.