Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aproce
aproce [aprùoce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
PiemēriPiedurknes ar aprocēm.
2.Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
PiemēriSudraba aproce.