raustīt
raustīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
PiemēriRaustīt durvju rokturi.
- Raustīt durvju rokturi.
- Raustīt zvana auklu.
- Suns rēja un lēkāja, ķēdi raustīdams.
1.1.Vairākkārt raut (aiz kā).
PiemēriRaustīt aiz rokas.
- Raustīt aiz rokas.
- Raustīt aiz auss.
- Raustīt kaķi aiz astes.
- Puikas skolā bieži rausta meitenes aiz bizēm, tā izrādīdami savu patikšanu.
1.2.sarunvaloda Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
PiemēriUzacis labāk raustīt augšanas virzienā.
- Uzacis labāk raustīt augšanas virzienā.
2.Vairākkārt kustināt (nelielā attālumā).
PiemēriVējš rausta jumta skārdu.
- Vējš rausta jumta skārdu.
- Lija lietus un lietussargu brāzmas raustīja uz visām pusēm.
- Ja suns sapnī kādu ķer, viņš neapzināti rausta kājas.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt plecus.
- Raustīt plecus — vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
PiemēriBērnu rausta žagas.
- Bērnu rausta žagas.
- Viņu raustīja drebuļi.
- Elsas raustīja visu sievietes ķermeni.
3.Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
PiemēriKomandā viņš tiek raustīts no vienas vietas uz otru.
- Komandā viņš tiek raustīts no vienas vietas uz otru.
3.1.Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
PiemēriRadio rausta skaņu.
- Radio rausta skaņu.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu.
- Raustīt valodu — stostīties.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt lauvu aiz ūsām.
- Raustīt lauvu aiz ūsām idioma — radīt briesmas.