raut
raut rauju, rauj, rauj, pag. rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
PiemēriRaut ziedus.
- Raut ziedus.
- Raut no koka ābolus.
- Raut laukā nezāles.
- Raut ārā zobu.
- Raut nost plakātu.
- Raut arā lapas no grāmatas.
Stabili vārdu savienojumiRaut sērkociņu.
- Raut sērkociņu — cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
1.1.Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
PiemēriBērns rauj mantas otram no rokām ārā.
- Bērns rauj mantas otram no rokām ārā.
1.2.Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
PiemēriRaut rokas ārā no kabatām.
- Raut rokas ārā no kabatām.
- Ienākot telpā, viņš aši rāva cepuri nost no galvas.
2.Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
PiemēriRaut pušu diegu.
- Raut pušu diegu.
2.1.Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
PiemēriRaut aiz matiem.
- Raut aiz matiem.
- Raut aiz auss.
- Nedrīkst raut kaķi aiz astes.
2.2.Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
PiemēriSpēcīgais vējš rauj elektrības vadus.
- Spēcīgais vējš rauj elektrības vadus.
- Okeāna vilnis notriec no kājām un rauj iekšā.
- Palu ūdeņi rauj līdzi visu, ko vien var atraut no zemes.
3.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
PiemēriRaut suni aiz pavadas.
- Raut suni aiz pavadas.
- Raut augšā no gultas.
- Raut bērnu aiz rokas sev līdzi.
3.1.Strauji virzīt (ķermeņa daļu).
PiemēriRaut roku nost no liesmas.
- Raut roku nost no liesmas.
3.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās intensīvā darbībā.
Piemēri.. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
4.sarunvaloda Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
PiemēriRaut 15 stundas dienā.
- Raut 15 stundas dienā.
- Tur nevarēja slinkot – ja gribēja ko nopelnīt, vajadzēja raut pamatīgi.
4.1.kopā ar: "vaļā" Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
PiemēriMuzikanti rauj vaļā visiem labi zināmas dziesmas.
- Muzikanti rauj vaļā visiem labi zināmas dziesmas.
- Sanākušie rāva vaļā dančus.
5.sarunvaloda Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriKur lai raut pieklājīgu dāvanu?
- Kur lai raut pieklājīgu dāvanu?
6.Strauji ievirzīt.
PiemēriRaut plaušās gaisu.
- Raut plaušās gaisu.
- Raut iekšā šņabi.
Stabili vārdu savienojumiRaut elpu ciet.
- Raut elpu ciet — saka, ja nevar paelpot (piem., slikta gaisa dēļ).
7.Strauji vērt (piem., durvis, logu).
PiemēriVīrietis rauj vaļā durvis un dodas iekšā.
- Vīrietis rauj vaļā durvis un dodas iekšā.
- Virtuve ir dūmu pilna, rauju vaļā logus.
8.Strauji uzvilkt, apģērbt (apģērba gabalu, apavus).
PiemēriRaut kājās zābakus.
- Raut kājās zābakus.
- Rāvām virsū mēteļus un devāmies ceļā.
- Centos skriet, pa ceļam raujot mugurā jaku.
9.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) savelkas, saraujas.
PiemēriRaut pieri krunkās.
- Raut pieri krunkās.
- Mani rauj žagas.
- Kāju rauj krampji.
10.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
PiemēriPanna sākusi raut klāt cepamos produktus.
- Panna sākusi raut klāt cepamos produktus.
Stabili vārdu savienojumi(Kaut) jods būtu (pa)rāvis. Jods (pa)rāvis. Jods lai (pa)rauj. Kas raus (kādu).
- (Kaut) jods būtu (pa)rāvis idioma — sarunvaloda izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Jods (pa)rāvis idioma — sarunvaloda izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
- Jods lai (pa)rauj idioma — sarunvaloda izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
- Kas raus (kādu) sarunvaloda — saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- Lai jods (pa)rauj idioma — sarunvaloda izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Rauj (viņu) jods! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) piķis! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) velns! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) vilks! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj elpu ciet idioma — saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- Raut aci no pieres laukā idioma — 1. Nekaunīgi, pārdroši zagt.2. Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
- Raut acis no pieres laukā idioma — 1. Nekaunīgi, pārdroši zagt.2. Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
- Raut ādu pār acīm idioma — 1. Nežēlīgi izmantot.2. Prasīt (par ko) nesamērīgi lielu samaksu.
- Raut darbu no rokām ārā idioma — 1. Steigties padarīt cita darbu.2. Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
- Raut deķi uz savu pusi sarunvaloda — censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- Raut deķīti uz savu pusi sarunvaloda — censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- Raut pušu idioma — panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Raut segu uz savu pusi sarunvaloda — censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- Raut uz pusēm idioma — panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Raut vai no elles ārā sarunvaloda — noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- Raut vai no elles laukā sarunvaloda — noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- Raut vezumu uz savu pusi sarunvaloda — censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
- Sirdi rauj ārā idioma — saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- Sirdi rauj laukā idioma — saka, ja izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.