raust
raust raušu, raus, rauš, pag. rausu darbības vārds; transitīvs
1.Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
PiemēriRaust smiltis kaudzē.
1.1.Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
PiemēriRaust pelnus laukā no plīts.
1.2.Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
PiemēriRaust sviedrus no pieres.
2.Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
PiemēriDaudziem galvenais šķiet tikai raust un pelnīt, cik vien var.