raustīties
raustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
PiemēriJaunieši raustās mūzikas ritmā.
- Jaunieši raustās mūzikas ritmā.
- Raustīties miegā.
- Raustīties smieklos.
- Acu plakstiņi raustās.
- Sievietes lūpas nervozi raustījās.
2.Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
PiemēriSpiežot gāzes pedāli, automašīna piepeši sāk raustīties.
- Spiežot gāzes pedāli, automašīna piepeši sāk raustīties.
2.1.Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
PiemēriElektrība raustās.
- Elektrība raustās.
- Atskaņotājam raustās skaņa.
- Vējā raustījās svecīšu liesmiņas.
Stabili vārdu savienojumiBalss raustās. Valoda raustās.
- Balss raustās — saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
- Valoda raustās — saka, par cilvēku, kurš stostās.
3.Baidīties.
PiemēriMan bail no suņiem, patiesībā raustos no visiem zvēriem, kas lielāki par kaķi.
- Man bail no suņiem, patiesībā raustos no visiem zvēriem, kas lielāki par kaķi.