raustīties
raustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
PiemēriJaunieši raustās mūzikas ritmā.
2.Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
PiemēriSpiežot gāzes pedāli, automašīna piepeši sāk raustīties.
2.1.Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
PiemēriElektrība raustās.
Stabili vārdu savienojumiBalss raustās. Valoda raustās.