rāvējs
rāvējs lietvārds; vīriešu dzimte
rāvēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → raut.
1.1.Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
PiemēriCelmu rāvējs.
- Celmu rāvējs.
- Nezāļu rāvējs.
- Naglu rāvējs.
3.sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte Rāvējslēdzējs.
PiemēriJakai priekšpusē ir rāvējs.
- Jakai priekšpusē ir rāvējs.
- Iešūt biksēm rāvēju.