ravēt
ravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ravējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
PiemēriRavēt dārzu.
- Ravēt dārzu.
- intransitīvs Māte laukā ravē.
1.1.Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
PiemēriRavēt burkānus.
- Ravēt burkānus.
- Ravēt zemenes.
1.2.Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
PiemēriRavēt no puķudobes gārsu un pienenes.
- Ravēt no puķudobes gārsu un pienenes.
2.Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
PiemēriRavēt no apziņas negatīvās domas.
- Ravēt no apziņas negatīvās domas.