rāviens
rāviens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja, paveikta darbība → raut.
PiemēriAr spēcīgu rāvienu pārplēst audeklu pušu.
- Ar spēcīgu rāvienu pārplēst audeklu pušu.
- Vēja rāviens gandrīz nogāž sievieti no kājām.
- Pie ieejas caurtekā straumes rāviens ir liels.
- Izelpojiet lēni, bez rāvieniem.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu (vienīgu) rāvienu. Vienā rāvienā.
- Ar vienu (vienīgu) rāvienu sarunvaloda — acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- Vienā rāvienā — uzreiz, pēkšņi, bez starpkustībām.