Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
razbainieks
razbainieks lietvārds; vīriešu dzimte
razbainiece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.sarunvaloda Palaidnis.
PiemēriMazais puišelis ir pamatīgs razbainieks, vienmēr kaut ko izgudro, vienmēr ir stiķu pilns.
  • Mazais puišelis ir pamatīgs razbainieks, vienmēr kaut ko izgudro, vienmēr ir stiķu pilns.
  • Kaķene kļuvusi gatava razbainiece: plēš aizkarus, kasa puķes no podiem laukā.
2.novecojis Laupītājs; bandīts.
PiemēriSieviņai uzbrucis kāds razbainieks.
  • Sieviņai uzbrucis kāds razbainieks.
  • "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.