Paplašinātā meklēšana
Meklējam raut.
Atrasts vārdos (56):
- raut:1
- rauts:1
- graut:1
- graut:2
- kraut:1
- apraut:1
- atraut:1
- ieraut:1
- izraut:1
- noraut:1
- paraut:1
- pāraut:1
- saraut:1
- uzraut:1
- rauties:1
- aizraut:1
- apkraut:1
- atkraut:1
- iekraut:1
- izkraut:1
- nokraut:1
- pakraut:1
- pārraut:1
- pieraut:1
- sagraut:1
- sakraut:1
- uzkraut:1
- atrauts:1
- krautne:1
- strauts:1
- aizkraut:1
- pārkraut:1
- piekraut:1
- grautiņš:1
- krauties:1
- krautuve:1
- aprauties:1
- atrauties:1
- ierauties:1
- izrauties:1
- norauties:1
- sarauties:1
- strautene:1
- šķidrauts:1
- uzrauties:1
- aizrauties:1
- aizrautīgs:1
- apkrauties:1
- iegrauties:1
- iekrauties:1
- nokrauties:1
- pārrauties:1
- pierauties:1
- strautmala:1
- uzkrauties:1
- lejaskrautuve:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- raut aci no pieres laukā
- raut acis no pieres laukā
- raut ādu pār acīm
- raut darbu no rokām ārā
- raut deķi uz savu pusi
- raut deķīti uz savu pusi
- raut elpu ciet
- raut pušu
- raut segu uz savu pusi
- raut sērkociņu
- raut uz pusēm
- raut vai no elles ārā
- raut vai no elles laukā
- raut vezumu uz savu pusi
Atrasts skaidrojumos (257):
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
- krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
- kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
- iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
- apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
- apkrāmēt Apkraut.
- nokrauties Apkrauties (2).
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- aptrūkt Aprauties.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
- atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
- atsvešinātība Atrautība, atsvešināšanās.
- izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
- sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
- nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
- gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
- gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- grāvējs Darītājs --> graut.
- iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
- rāvējs Darītājs --> raut.
- degsme Dedzība, aizrautība.
- uguntiņa Dedzība, aizrautība.
- sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
- degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
- ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
- ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
- ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
- no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
- lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
- ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
- ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
- iekvēlināt Iejūsmināt, aizraut.
- iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
- ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
- krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
- rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
- nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
- krekšķēt Īsi, aprauti, paklusi klepot.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- izlādēt Izkraut.
- izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
- paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- izravēt Izraut, izraustīt.
- ekstrahēt Izraut, izvilkt.
- fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
- nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
- dakšot Kraut ar dakšām.
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
- zārdot Kraut, likt zārdā.
- gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
- dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
- laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- kaisme Liela aizrautība, dedzība.
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
- entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- kaismīgs Ļoti aizrautīgs, dedzīgs.
- bezprātīgs Ļoti liels, aizrautīgs, ārkārtīgs.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
- piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
- diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- noknābāt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
- noknābt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- nošķibīt Nogriezt, arī noplūkt, noraut (augus, to daļas).
- apraut Noraut (daudzus vai visus).
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
- ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
- atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
- uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
- pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
- pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- satriekt Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut (2).
- drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
- uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
- atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
- aizlūzt Pēkšņi aprauties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
- pielādēt Piekraut.
- uzlādēt Piekraut.
- piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
- noplucināt Plucinot noraut.
- izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- noplūkāt Plūkājot noraut.
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
- aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- izravēt Ravējot izraut.
- melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
- pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
- izretināt Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
- sašķaidīt Sadragāt; sagraut.
- sabumbot Sagraut (ar aviobumbām); sabombardēt.
- nopostīt Sagraut, iznīcināt (ko).
- noslaucīt Sagraut, iznīcināt.
- pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
- ruinēt Sagraut; likvidēt.
- nogāzt Sagraut; sagāžot nojaukt, noārdīt.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
- kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
- locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
- sadakšot Sakraut ar dakšām.
- sagubot Sakraut gubās.
- iekrauties Sakraut sev apkārt.
- sačupot Sakraut, salikt kaudzē; savākt vienuviet.
- sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
- sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
- sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
- likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
- saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
- saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
- sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
- sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
- kontrahēt Savilkt, saraut (piem., muskuļus, locekļus, orgānus).
- iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
- sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
- kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
- kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
- palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- izkampt Strauji izraut.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- liels Tāds, kas aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
- dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
- neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, atraut.
- kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
- pusdulls Tāds, kurā izpaužas šāds azarts, aizrautība.
- sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
- pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
- norauties Tikt norautam.
- sarauties Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
- ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
- raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
- raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
- mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- rāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> raut.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
- izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
- lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
raut citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV