izrauties
izrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
PiemēriIzrauties no apkampieniem.
1.1.Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrauties no ielenkuma.
1.2.Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
PiemēriIzrauties no darba.
1.3.Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
PiemēriIzrauties priekšā pirms finiša.
1.4.pārnestā nozīmē Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
PiemēriVārdi, nopūta izraujas.
2.formā: trešā persona Neviļus, negribēti tikt izrautam.
PiemēriLīdz ar nezālēm izrāvušies arī burkānu stādi.