izrauties
izrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
PiemēriIzrauties no apkampieniem.
- Izrauties no apkampieniem.
- Suns izraujas no saimnieka rokām.
1.1.Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrauties no ielenkuma.
- Izrauties no ielenkuma.
- Izrauties brīvībā.
1.2.Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
PiemēriIzrauties no darba.
- Izrauties no darba.
- Izrauties no ikdienas pelēcības.
- Jāmēģina izrauties atvaļinājumā.
1.3.Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
PiemēriIzrauties priekšā pirms finiša.
- Izrauties priekšā pirms finiša.
1.4.pārnestā nozīmē Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
PiemēriVārdi, nopūta izraujas.
- Vārdi, nopūta izraujas.
2.formā: trešā persona Neviļus, negribēti tikt izrautam.
PiemēriLīdz ar nezālēm izrāvušies arī burkānu stādi.
- Līdz ar nezālēm izrāvušies arī burkānu stādi.
- Jakai, somai izrāvies rāvējslēdzējs.