atsist
atsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ transitīvs, darbības vārds
1.Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
PiemēriAtsist krūzei osu.
2.Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtsist bumbu atpakaļ vārtsargam.
3.Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
PiemēriAtsist tanku uzbrukumu.
4.Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
PiemēriEjot atsist kailo kāju pret akmeni.
4.1.Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
PiemēriAtsist nieres.
5.Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
PiemēriAtsist abas durvju puses.
6.sarunvaloda; formā: trešā persona Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
PiemēriKoku lapotnes zaļums atsita vieglu sārtenumu.
Stabili vārdu savienojumiAtsist apetīti. Atsist apetīti (uz kādu) nodarbi.