Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atsist
atsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ darbības vārds; transitīvs
1.Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
PiemēriAtsist krūzei osu.
  • Atsist krūzei osu.
  • Atsist nepareizi pienagloto dēli.
2.Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtsist bumbu atpakaļ vārtsargam.
  • Atsist bumbu atpakaļ vārtsargam.
  • Vārtsargs atsit ripu ar nūju.
3.Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
PiemēriAtsist tanku uzbrukumu.
  • Atsist tanku uzbrukumu.
  • Atsist vairākus uzbrukumus dienā.
4.Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
PiemēriEjot atsist kailo kāju pret akmeni.
  • Ejot atsist kailo kāju pret akmeni.
  • Atsist īkšķi.
  • Atsist galvu pret zemo durvju stenderi.
4.1.Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
PiemēriAtsist nieres.
  • Atsist nieres.
5.Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
PiemēriAtsist abas durvju puses.
  • Atsist abas durvju puses.
  • Atsist mapes vākus vaļā.
  • Atsist mēteli un apsēsties.
6.sarunvaloda; formā: trešā persona Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
PiemēriKoku lapotnes zaļums atsita vieglu sārtenumu.
  • Koku lapotnes zaļums atsita vieglu sārtenumu.
  • Maize atsit pelējuma smaku.
Stabili vārdu savienojumiAtsist apetīti. Atsist apetīti (uz kādu) nodarbi.