saspringt1
saspringt -springstu, -springsti, -springst, pag. -springu intransitīvs, darbības vārds
saspringtība sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
PiemēriPleci saspringuši.
2.Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
PiemēriSaspringt gaidās.
2.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
PiemēriSeja saspringst dusmās.
2.2.Kļūt aktīvam, koncentrētam (par psihisku stāvokli).
PiemēriKlausoties pēdējās ziņas, mana uzmanība saspringst.
3.formā: trešā persona Kļūt (parasti ļoti) spraigam (par stāvokli, norisi).
4.sarunvaloda Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
PiemēriUzņēmējam nācās pamatīgi saspringt, lai atdotu visus parādus.