sasprindzināt
sasprindzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
sasprindzinātība lietvārds; sieviešu dzimte
sasprindzināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
PiemēriSasprindzināt plecus.
- Sasprindzināt plecus.
- Sasprindzināt vēdera muskuļus.
- Sasprindzināt visu ķermeni un pēc tam atslābināties.
- Nesot somu uz pleca, darbojas reflekss – plecs automātiski tiek sasprindzināts un uzrauts.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aktīvs, koncentrēts.
PiemēriSasprindzināt spēkus.
- Sasprindzināt spēkus.
- Sasprindzināt atmiņu.
- Sasprindzināt redzi.
- Sasprindzināju dzirdi un mēģināju izšķirt klusās, dīvainās skaņas.
- Dzeja sasprindzina uztveri un liek prātam meklēt dziļāku jēgu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
PiemēriPublicitāte un vispārējā uzmanība mani sasprindzina.
- Publicitāte un vispārējā uzmanība mani sasprindzina.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
PiemēriNesaskaņas sasprindzināja atmosfēru telpā.
- Nesaskaņas sasprindzināja atmosfēru telpā.